Kofeīna saturs kafijā: kafijas priekšrocības Arijana Kafijas gids Dalīties: Link copy Kad runa ir par kafiju, ieradums to baudīt vienu vai vairākas reizes dienā ietekmē mūs daudzos veidos. Tā ne tikai palīdz mums pamosties no rīta, dāvā enerģijas lādiņu visai dienai un palīdz rast kopīgu valodu ar citiem kafijas cienītājiem, bet arī, pateicoties vielai, ko sauc par kofeīnu, kafija spēj ietekmēt mūsu veselību. Jaunākie pētījumi par kofeīna iedarbību liecina, ka daudzos gadījumos tas var būt pat ļoti noderīgs, jo tas sniedz mums vairāk priekšrocības nekā mēs domājam. Kas ir kofeīns un kā tas darbojas? Kofeīns ir rūgta, bez smaržas, balta, stimulējoša viela, kas dabīgā veidā rodas vairāk nekā 60 Āfrikas, Austrumāzijas un Dienvidamerikas vietējo augu riekstos, sēklās un lapās. Tajos ietilpst visizplatītākie un pazīstamākie kofeīna avoti, piemēram: Kafijas pupiņas Tējas lapas Kakao pākstis Kolas rieksti Lielākā daļa no mums katru dienu kofeīnu uzņem ar kafiju vai tēju, lai novērstu miegainību, palielinātu koncentrēšanās spējas un uzlabotu kognitīvo veiktspēju. Sintētiskais (mākslīgi ražotais) kofeīns tiek pievienots arī dažādiem bezalkoholiskajiem dzērieniem vai enerģijas dzērieniem, kā arī dažādiem pārtikas produktiem un medikamentiem, piemēram, pretsāpju zālēm. Kofeīns tiek izmantots diezgan bieži, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Turklāt jau gadsimtiem ilgi tā ir bijusi neatņemama sociālās kultūras daļa. Kofeīns darbojas kā stimulants un var palīdzēt uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību. Tas stimulē smadzeņu darbību bloķējot neiromediatoru, ko sauc arī par adenozīdu, kas, savukārt, samazina noguruma sajūtu. Kofeīna spēju bloķēt adenozīnu var novērot pat tad, ja tiek uzņemtas arī ļoti mazas devas, piemēram, viena tasīte kafijas. Šī viela stimulē centrālo nervu sistēmu sniedzot ķermenim un prātam modrības sajūtu un spēcīgu enerģijas devu. Tā kā kofeīns ietekmē smadzeņu darbību, to bieži sauc par psihoaktīvo vielu. Cik ilgstoša ir kofeīna iedarbība? Kofeīns iedarbojas ļoti ātri: pēc uzņemšanas tas 10 minūšu laikā spēj ietekmēt jūsu ķermeņa un smadzeņu darbību un ilgst aptuveni 30 līdz 60 minūtes. Tā kā kofeīns pārsvarā tiek uzņemts ar šķidrumiem, tas ātri metabolizējas un nonāk pa tiešo asinsritē un smadzenēs – tāpēc mēs mēdzam sajust negaidītu enerģijas uzplūdumu un piedzīvot ātru sirdsdarbību neilgi pēc kofeīnu saturoša dzēriena lietošanas. Kad rodas jautājums par to, cik ilgstoša ir kofeīna iedarbība, tas viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi šis stimulants uzturas organismā. Ātra uzsūkšanās un ātra vielmaiņa var likt noprast, ka kofeīns izvadās no jūsu organisma tikpat ātri, cik tas tiek uzņemts. Tomēr ir daudzi faktori, kas ietekmē kofeīna uzsūkšanās ātrumu, tāpēc tas katram cilvēkam notiek atšķirīgi. Parasti veselu cilvēku organismos kofeīns uzturās no 3 līdz 5 stundām. Termins “puslaiks” attiecās uz laiku, kas nepieciešams vielas daļējai (½) izvadīšanai no organisma. Atlikušais daudzums organismā var uzturēties ievērojami ilgāku laiku. Vai vēlaties uzzināt, cik ilgi kofeīns uzturās jūsu organismā? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Diezgan plašais kofeīna ilgstošas iedarbības klāsts ir izskaidrojams ar dažādiem fizioloģiskiem un vides faktoriem, kas ietekmē vielmaiņu (piemēram, grūtniecība, perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana, smēķēšana, auguma aprises, aptaukošanās un vispārējais veselības stāvoklis). Ar katru stundu kofeīna efekts samazinās, bet der atcerēties, ka, lai gan vairumam cilvēku vakarā patīk baudīt tasīti kafijas, tiem, kuriem ir miega problēmas, ieteicams izvairīties no kafijas dzeršanas vismaz 6 stundas pirms gulētiešanas, jo tā var traucēt miegu un atpūtu. Kofeīna priekšrocības: uzlabots garastāvoklis un smadzeņu darbība Vairākos pētījumos tika konstatēts, ka kofeīns ietekmē cilvēka smadzeņu darbību un izdala dopamīnu. Dopamīns ir labi pazīstams neiromediators, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dažādām nervu šūnām un spēlē galveno lomu mūsu laimes hormonos, domās un plānošanas spējās. Tas palīdz mums koncentrēties un padara lietas interesantākas ļaujot mums apgūt kaut ko jaunu, risināt dažādus uzdevumus ar lielāku sajūsmu un, galu galā, sasniegt labākus rezultātus. Iespējams, tāpēc daudzi cilvēki kafijas baudīšanu saista ar mācībām, darbu vai citiem pienākumiem, kam nepieciešama nepārtraukta uzmanība un koncentrēšanās. Kofeīns var būt arī lielisks garastāvokļa uzlabotājs! Patiesībā kafija, kakao un tēja pašlaik tiek aktīvi pētītas, jo tās satur polifenola savienojumus, kas var labvēlīgi ietekmēt mūsu garīgo veselību, tostarp uzvedību, garastāvokli un uztveri. Nesenie pētījumi pierāda, ka kofeīnam ir pozitīva ietekme uz depresijas novēršanu vai depresijas simptomu mazināšanu. Socioloģijas jomā iesaistītie pētnieki kafiju uztver kā sociālu starppersonu saziņas produktu, kas gadiem ilgi ir raksturīga mūsu kultūrai un bieži funkcionē kā neatņemama sociālo saietu sastāvdaļa. Daži sociologi norāda, ka kafijas patēriņam ir simboliska nozīme. Mūsdienu pasaulē frāze “aiziesim iedzert tasīti kafijas” tikpat labi varētu nozīmēt “parunāsimies par dzīvi” – tas noteikti pierāda to, ka mūsu kafijas baudīšanas rituāli patiesībā ir cieši saistīti ar komunikāciju starp līdzcilvēkiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudziem no mums kafijas baudīšana saistās ar pozitīvām emocijām. Tā kā cilvēki ir sociālas būtnes, visā pasaulē kafijas dzeršana tiek uzskatīta par neatņemamu komunikācijas veidošanas sastāvdaļu. Šī apzināšanās sajūta, ka spējam satuvināties ar citiem un piederam pie šīs sociālās grupas, pozitīvi ietekmē mūsu psiholoģisko veselību. Kofeīna priekšrocības: uzlabota fiziskā veiktspēja un izturība Kofeīns kā stimulants ietekmē ne tikai smadzeņu darbību, bet arī ķermeņa darbību nodrošinot to ar papildus enerģiju, kas nepieciešama fizisko aktivitāšu veikšanai. Tas palīdz mums iztērēt enerģiju un izmantot to mūsu labā novēršot noguruma sajūtu. Globālās sporta organizācijas un Pasaules Antidopa Aģentūra (angliski World Anti-Doping Agency (WADA)) pat ierobežo kofeīna devu sportistiem, kuri tiek iesaistīti konkurētspējīgos sporta veidos, jo tas var tikt ļaunprātīgi izmantots, lai iegūtu labākus rezultātus. Kofeīns stimulē to smadzeņu daļu, kas kontrolē muskulatūras darbību, ļaujot mums labāk veikt dažādas fiziskās aktivitātes. Turklāt, tika veikts eksperiments, kur piedalījās riteņbraucēji, kuri 60 minūtes pirms treniņa uzņēma 330 mg kofeīna. Tas pierādīja faktu, ka kofeīns spēj palielināt izturību. Lai gan daži fiziskās veiktspējas eksperimenti koncentrējas uz lielākas kofeīna devas pozitīvo ietekmi, zinātnieki norāda, ka mazas kofeīna devas (1-2 mazas tasītes kafijas) var būt tikpat iedarbīgas, kad runa ir par komandu sporta veidiem, augstas intensitātes treniņiem, pretestības vingrinājumiem un daudz ko citu. Mazākas kofeīna devas var uzlabot modrības sajūtu, veiklību, garastāvokli un kognitīvos procesus slodzes laikā un pēc tās – turklāt mērens patēriņš ir saistīts tikai ar dažām blakusparādībām, ja tādas vispār ir. Kofeīna priekšrocības: atmiņas uzlabošana Pašreizējie pētījumi saistībā ar saikni starp kofeīnu un atmiņas uzlabošanu joprojām ir pārāk niecīgi, lai sniegtu pārliecinošus secinājumus. Tomēr dažos pētījumos tika konstatēts, ka kofeīnam ir pozitīva ietekme uz mūsu ilgtermiņa atmiņu. Džonsa Hopkinsa (John Hopkins) universitātes pētnieki izmantoja tipisku atpazīšanas testu, lai salīdzinātu to dalībnieku atmiņas spējas, kuri uzreiz pēc attēlu izpētes uzņēma kofeīnu, ar to cilvēku atmiņu spējām, kuri kofeīnu nebija lietojuši. Pēc rezultātu apkopošanas tika konstatēts, ka dalībniekiem, kas uzņēma kofeīnu, veicās labāk, līdz ar to zinātnieki izdarīja secinājumus – kofeīns uzlabo noteiktus atmiņas veidus un šis efekts ilgst vismaz 24 stundas pēc tā uzņemšanas. Tika arī konstatēts, ka kofeīns palīdz cīnīties pret kognitīvo deficītu, kas tiek novērots Alcheimera slimības gadījumos, un mazina demences risku. Protams, pētnieki nevar pilnībā apstiprināt, vai tas ir pateicoties tikai kofeīnam vai tas ir saistīts arī ar citiem mehānismiem, piemēram, antioksidantu darbību vai paaugstinātu insulīna jutību. Jebkurā gadījumā kofeīna pozitīvā ietekme uz cilvēka veselību ir lieliska, gan profilaktiski, gan mūsu kognitīvo spēju palielināšanai. Kofeīna priekšrocības: aizsardzība pret sirds slimībām un diabētu Daži kafijas cienītāji baidās, ka kofeīna stimulējošā iedarbība laika gaitā var palielināt sirdsdarbību un izraisīt sirds problēmas. Tomēr pētījumi ir pierādījuši, ka regulāra kafijas lietošana var radīt tieši pretējo. Lai gan kafija palielina asinsspiedienu, šis efekts parasti ir īslaicīgs un, gadiem ilgi regulāri dzerot kafiju, samazinās līdz minimumam. Ja esat jutīgs pret kofeīnu vai jums ir citas veselības problēmas, tad pirms kafijas lietošanas, jums vajadzētu konsultēties ar ārstu, bet, ja esat pilnīgi vesels, pētījumi liecina, ka kofeīns nepakļauj mūs sirds problēmu attīstības riskam. Baudīt 2-3 tasītes kafijas dienā ir droši un, kā jau liecina pētījumu rezultāti, tā neitrāli un labvēlīgi ietekme mūsu veselību. Daži pētījumi, kuros konstatēta kafijas aizsargājošā ietekme uz sirdsdarbību, liecina, ka tas varētu būt saistīts ar augstu antioksidantu līmeni kafijā, tomēr šeit vēl ir jāveic konkrētāki pētījumi. Mums ir vēl vienas labas ziņas! Kafijas patēriņš samazina 2. tipa diabēta risku: 2014. gada pētījumā, ko veica Hārvardas Sabiedrības Veselības Skola (angliski Harvard School of Public Health (HSPH)) pētnieki, tika konstatēts, ka dzerot vairāk kā vienu tasīti kafijas dienā 4 gadu laikā iespējams samazināt diabēta attīstības risku par 11%. Kafijas priekšrocības: vienkāršāka svara regulēšana Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem saistībā ar aptaukošanās gadījumiem visā pasaulē, to skaits kopš 1975. gada ir gandrīz trīskāršojies. Mūsdienās aptaukošanās ir nopietna problēma un galvenais cēlonis daudzām veselības problēmām un slimībām, kas dominē Rietumu pasaulē. Dažiem cilvēkiem svara regulēšana ir absolūta nepieciešamība, bet citi dod priekšroku sekot svara izmaiņām vispārējās veselības un izskata dēļ. Neatkarīgi no iemesla, kafija var palīdzēt vairākos veidos. Pirmkārt, kafija spēj samazināt apetīti ietekmējot izsalkuma hormonus, kas ir atbildīgi par jūsu ēstgribu. Kofeīna stimulējošā iedarbība spēj paātrināt vielmaiņas procesus, kā rezultātā tiek sadedzinātas vairāk kalorijas nekā parasti. Tāpēc kofeīns bieži vien ir atrodams svara samazināšanas preperātos! Turklāt ir svarīgi pieminēt, ka kafijā ir ļoti maz kaloriju, tāpēc tā ir lieliska izvēle tiem, kuri cenšās uzmanīt savu svaru. Tomēr ņemiet vērā, ka lai šis triks darbotos, kafijai nedrīkst pievienot piedevas, piemēram, cukuru, saldinātājus, pienu, krējumu, saldinātus sīrupus un tā tālāk. Tie tikai palielinās kopējo kaloriju skaitu jūsu dzērienā un ilgtermiņā var izraisīt svara pieaugumu, it īpaši, ja šāda veida dzērieni tiek lietoti regulāri. Turklāt ir svarīgi izvairīties no bezalkoholiskajiem kofeīnu saturošiem dzērieniem vai enerģijas dzērieniem – tie parasti satur daudz pievienotā cukura un līdz ar to – daudz kaloriju. Kofeīna priekšrocības: veselīgāka āda Jūsu āda no kofeīna var gūt labumu dažādos veidos. Kofeīns ir ne tikai dabīgs stimulants, bet arī spēcīgs antioksidants, kas ir labi pazīstams ar pretnovecošanās īpašībām un spēju novērst ar vecumu saistītas slimības. Mēs mēdzam uzņemt kofeīnu ar šķidrumiem, bet arī pēc tā uzklāšanas uz ādas, ir vērojamas iespaidīgas izmaiņas. Tas ir pārsteidzoši, ka mūsu āda lieliski spēj uzsūcināt kofeīnu, tāpēc tas ir atrodams vairākos ādas produktos, sākot no acu krēmiem līdz matu augšanu veicinošiem šampūniem un pret celulīta produktiem. Kofeīns arī palīdz cīnīties pret nevēlamu ādas apsārtumu, mazina grumbas, novērš pietūkumu un iekaisumu, kā arī atjauno ādu, kas sakairināta saules apdegumu rezultātā. Pēc uzklāšanas uz ādas kofeīns sašaurina asinsvadus tādējādi samazinot apsārtumu, pietūkumu un pat tumšos lokus zem acīm. Tā stimulējošās īpašības savelk ādu un padara to gludu, savukārt kofeīna antioksidantu īpašības palīdz ādai atjaunoties un cīnīties pret brīvajiem radikāļiem. Nesen veiktais pētījums arī liecina, ka kofeīns varētu ļoti labi aizsargāt pret dažādiem ādas vēžiem. Tomēr, lai pilnībā apstiprinātu šo faktu, ir jāveic vairāki pētījumi, lai gan tam tāpat ir liels potenciāls. Vēl viens brīnišķīgs fakts par kofeīnu ir tāds, ka tas ir dabīgs un piemērots visiem ādas tipiem, pat visjutīgākajiem. Tas arī ir vienkārši pielietojams un plaši pieejams, līdz ar to, tas būs lielisks papildinājums jūsu mājas spa. Kofeīns un galvassāpes: vai kofeīns var izārstēt vai izraisīt? Ja jūs bieži nomoka galvassāpes, kofeīns var palīdzēt. Patiesībā kofeīns kā sastāvdaļa ir atrodams ļoti daudzos populāros pretsāpju līdzekļos. Lietojot ierastos pretsāpju līdzekļus, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu, kopā ar kafiju, tā var palīdzēt tabletēm iedarboties ātrāk un efektīvāk noņemt sāpes. Citreiz, ja sāpes norit salīdzinoši vieglā formā, vienkārši tasīte kafijas var palīdzēt! No otras puses patiesi kafijas gardēži ļoti labi apzinās, ka, ja viņi nesaņems ikdienas kofeīna devu, viņiem parādīsies galvassāpes. Nav grūti izskaidrot, kāpēc, kad zināt, kāda ir kofeīna ietekme un kā jūsu organisms reaģē uz šo stimulantu. Patiesībā kofeīna lietošanas pārtraukšana var radīt nopietnu veselības stāvokli: ir daudzas publikācijas, kas norāda, ka to būtu jāiekļauj Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā. Kofeīna patērēšanas laikā mūsu smadzeņu asinsvadi sāk sašaurināties un, kad mēs pārtraucam tā lietošanu, asinsvadi atkal paplašinās. Iegūtais asins plūsmas pieaugums var izraisīt galvassāpes vai citus simptomus, kas raksturīgi kofeīna lietošanas pārtraukšanai. Ir grūti precīzi noteikt, cik ilgu laiku aizņem kofeīna lietošanas pārtraukšana, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – laika grafiks var diezgan atšķirties un iespējams turpināt izjust simptomus no 2 līdz 9 dienām. Jo vairāk jūsu ķermenis būs pieradis pie kofeīna devas ikdienā, jo spēcīgāki būs abstinences simptomi. Ja vēlaties samazināt kofeīna patēriņu ikdienā, vislabāk to darīt pakāpeniski: ja agrāk pa dienu varējāt izdzert trīs tasītes kafijas, samaziniet skaitu līdz divām tasītēm dienā, nevis pārtrauciet to dzert uzreiz, lai samazinātu ietekmi, ko izraisa organisms izvadot kofeīnu no sistēmas. Par kofeīnu un galvassāpēm ir veikti vairāki pētījumi, un daži no tiem liecina, ka kofeīns var izraisīt migrēnu, bet citi atklāj to, ka kofeīns to spēj izārstēt. Tomēr pētnieki, kas veic pētījumus saistībā ar kofeīnu kā migrēnas izraisītāju, atklāja, ka šī stimulanta patēriņš ir izraisījis migrēnu nelielai daļai dalībnieku, savukārt visos pētījumos, kas tiek veikti saistībā ar kofeīna ārstniecisko pusi, atklājas, ka kofeīns ir drošs un efektīvs akūtas migrēnas ārstēšanā, bet galvenokārt kombinācijā ar citiem pretsāpju līdzekļiem. Runājot par kofeīnu kopumā, jūsu organisms var reaģēt dažādos veidos, bet nākamreiz, kad jutīsiet galvassāpes, izmēģiniet kafiju – ja sāpes ir vieglas vai to cēlonis ir neizdzertā tasīte kafijas, kofeīns var palīdzēt mazināt sāpes! Kofeīns un kafija: vai tam ir dehidratējoša iedarbība? Tas, ka kofeīnam ir dehidratējoša iedarbība un no tā patēriņa būtu jāizvairās vai tas jāsamazina, lai saglabātu optimālo šķidruma līdzsvaru, ir maldinošs priekšstats. Lai gan tā ir patiesība, ka kofeīnam ir diurētisks efekts – tas var izraisīt biežāku urinēšanu, un pastiprināta urinēšana, savukārt, var izraisīt dehidratāciju – ir svarīgi pieminēt, ka šis efekts tiek novērots tikai lielu devu uzņemšanas gadījumā (≥500 mg), kas pārsniedz maksimālo ieteicamo daudzumu, kas ir 4-5 tasītes kafijas dienā. Tomēr, ja jūs ieturēsieties pie ieteicamās devas, diurētiskais efekts būs neliels un noteikti nebūs pietiekams, lai izraisītu dehidratāciju. Vajadzētu ņemt vērā arī to, ka kofeīns nav vienīgā sastāvdaļa, kas atrodama tasītē kafijas. Tajā arī ir daudzi citi dabīgie savienojumi, tostarp antioksidanti, vitamīni, minerālvielas un ūdens. Patiesībā vairākos pētījumos tika konstatēts, ka mērenā veidā uzņemtajai kafijai ir mitrinoša iedarbība, kas ir līdzīga ūdens ietekmei. Šis stimulējošais dzēriens patiesībā var būt labvēlīgs kopējam šķidruma patēriņam, jo tas palīdz nogādāt visas nepieciešamās barības vielas un skābekli uz visām ķermeņa šūnām. Tā rezultātā tie, kuriem nepatīk ūdens garša un līdz ar to ir grūti uzņemt ieteicamo daudzumu visas dienas garumā, var viegli un droši palielināt ūdens devu ar kafijas palīdzību! Dabīgie antioksidanti un šūnu bojājumu novēršana Antioksidanti ir cilvēku radītas vai dabīgi iegūtas vielas, kas var novērst vai aizkavēt dažu šūnu veidu bojājumus. Pēdējais var izraisīt dažādas slimības, tostarp vēzi, sirds un asinsvadu slimības, diabētu, Alcheimera slimību, Parkinsona slimību, kā arī acu slimības, piemēram, kataraktu un vecuma izraisītu makulas deģenerāciju. Antioksidanti kā efektīvi līdzekļi to novēršanai, ir vitāli svarīgi cilvēku veselībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, uzturs, kas bagātināts ar dabīgiem antioksidantiem, ir veselīgākais veids, kā novērst novecošanu, kā arī iepriekš uzskaitītās slimības. Tas ir svarīgi, jo ieguvumi veselībai, kas saistīti ar kafiju, parasti ir arī saistīti ar tajā atrodamo augsto antioksidantu līmeni. Daži pētījumi pat liecina, ka kafija ir galvenais antioksidantu avots Rietumu diētā – tas ir tāpēc, ka tā ir vienkārši pagatavojama un ļoti plaši pieejama. 2-3 tasītes kafijas dienā lielākajai daļai cilvēku, iespējams, var nešķist daudz, bet uzņemt ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu dienā šķiet mazliet grūtāk, ne? Tas ir pašsaprotami, ka sabalansētam uzturam jāsastāv no dažādiem pārtikas produktiem un daudziem antioksidantu avotiem, tāpēc augļus un dārzeņus nevajadzētu aizstāt ar kafiju, bet kafija var būt lieliska, veselīga sastāvdaļa mūsu kopējam uzturam. Cik daudz kofeīna ir par daudz? Lai gan kofeīns ir dabīgs, ļoti plaši pieejams un to lieto lielākā daļa iedzīvotāju, tas patiesībā ir psihoaktīvs, stimulējošs medikaments. Tam līdzi nāk zināms risks un tas noteikti ir jāņem vērā. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un Zāļu Pārvaldes (FDA) zinātniekiem, kofeīns var būt daļa no veselīga uztura vairumam cilvēku, bet tā pārmērīga lietošana nav laba doma. Veseliem pieaugušajiem FDA iesaka pieturēties pie ieteicamās 400 miligramu kofeīna devas dienā, kas ir aptuveni 4-5 tasītes kafijas. Tas var šķist diezgan daudz, it īpaši tāpēc, ka Statista Global Consumer aptaujā, kas tika veikta 2019. gadā, atklājās, ka amerikāņi vidēji mēdz uzņemt tikai 2-3 tasītes kafijas dienā. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka kafija nav vienīgais kofeīnu saturošs dzēriens – arī citi produkti var saturēt kofeīnu, sākot no bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz šokolādei un pat dažādiem medikamentiem. Turklāt ieteicamā kofeīna deva katram cilvēkam ir atšķirīga un tā ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp jūsu veselības stāvokļa, svara un pat ģenētikas. Daži cilvēki var būt ļoti jutīgi pret kofeīnu, kas nozīmē, ka viņiem jāizvairās no tā lietošanas visu atlikušo dzīvi. Tiem, kas nepanes kofeīnu vai vienkārši ir uzņēmuši pārspīlētas devas, var rasties noteiktas kofeīna blakusparādības, piemēram: bezmiegs nervozitāte trauksmes sajūta un palielināta sirdsdarbība kuņģa darbības traucējumi un slikta dūša galvassāpes un migrēna Tā rezultātā vislabāk ir saprast savu personīgo veselības stāvokli pirms vēlaties baudīt tasīti kafijas, jo cilvēki, kurus jau nomoka miega problēmas, trauksmes sajūta vai ātra sirdsdarbība, bet viņi turpina uzņemt kofeīnu, tas var ievērojami pasliktināt šos simptomus. Kad runa ir par patiesi toksisku kofeīna daudzumu, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas vai pat nāvi, to ir patiesi grūti uzņemt – īsā laikā būtu nepieciešams uzņemt aptuveni 30 tasītes kafijas. Kopumā, ja vēlaties uzturā lietot kofeīnu, jums vajadzētu pilnībā izprast savu veselības stāvokli un pieturēties pie ieteicamajām devām. Tikai tad jūs varēsiet gūt labumu no visām kofeīna pārsteidzošo efektu priekšrocībām neuztraucoties par iespējamiem riskiem. Kopsavilkums Kofeīns ir bieži uzņemta viela, kam ir daudz brīnišķīgas priekšrocības, kā arī pāris riski. Lielākā daļa risku un blakusparādību, kas rodas lietojot kofeīnu, lielā mērā ir saistītas vai nu ar pārmērīgām devām vai jau esošām veselības problēmām, tāpēc dažām cilvēku grupām pirms šī stimulanta lietošanas vajadzētu kārtīgi apsvērt tā negatīvo ietekmi un iespējamos riskus saistībā ar veselību. Tomēr lielākajai daļai cilvēku ieteicamais kofeīna daudzums būs ne tikai nekaitīgs, bet arī nodrošinās ar dažādām veselību uzlabojošām priekšrocībām. Kafijas un kofeīna radītais ieguvumu saraksts ir daudz garāks nekā mēs to bijām paredzējuši, un tajā ir iekļauti tādi pārsteidzoši efekti kā deģeneratīvo slimību profilakse. Citas priekšrocības, ko piedāvā šī viela, var palīdzēt uzlabot kafijas baudītāju ikdienas dzīvi visā pasaulē, sākot no kognitīvo funkciju un līdz pat fiziskās veiktspējas uzlabošanai. Apsverot visu iepriekš minēto, tagad jūs varēsiet baudīt tasīti kafijas bez raizēm – tā ir veselīga, barības vielām bagāta uztura sastāvdaļa!
